Untitled

Es dzeju rakstīšu
Kaut vai tikai tev
Jo patiesībā nesaprotu
Vai kaut viens dzejolis ir sev

Es gribētu tavas lūpas
Ar savām aizķert maigi
Šādus murgus rakstīt var pat žūpas
Bļaustoties apkārt baigi

Bet tas jau nemaina manas vēlmes
Un manas jūtas ar'
Tavās acīs ir tik dziļas dzelmes
Ka pat manu dvēseli skar

Jā, tu aizsniedz
To tukši kluso vietu
Kur zēns ar mirušajām acīm
Vienaldzīgs staigā apkārt pa lietu

Lai gan šķiet, ka viss labi būs
Ka iesim roku rokā, plecu pie pleca
Patiesībā šī ideja ātrāk par metālu rūs
Un prāts zin, cik šī doma ir bezjēdzīgi veca